°µĶųTV FAD lektore Jana JÄkobsone prezentÄja savu ziÅojumu zinÄtniskajÄ simpozijÄ NepÄlÄ
°µĶųTV ArhitektÅ«ras un dizaina fakultÄtes lektore Jana JÄkobsone nesen atgriezusies no NepÄlas, kur prezentÄja savu ziÅojumu ICOMOS starptautiskajÄ asamblejÄ, zinÄtniskajÄ simpozijÄ, kas veltÄ«ts kultÅ«ras mantojuma saglabÄÅ”anai krÄ«zes apstÄkļos. DalÄ«ba Å”ajÄ pasÄkumÄ ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm sadarbÄ«bas formÄm kultÅ«ras mantojuma jomÄ – tÄ Ä¼auj iegÅ«t aktuÄlÄko informÄciju par pasaules mantojuma vietu pÄrvaldÄ«bu, dalÄ«ties profesionÄlajÄ pieredzÄ, veidot starptautiskus kontaktus un sadarbÄ«bas tÄ«klus, kÄ arÄ« prezentÄt Latvijas nostÄdnes un pieeju mantojuma saglabÄÅ”anÄ globÄlÄ kontekstÄ.
JÅ«s tikko atgriezÄties no NepÄlas, kur piedalÄ«jÄties ICOMOS (StarptautiskÄs ievÄrojamu vietu un pieminekļu padomes) starptautiskÄ zinÄtnes simpozija. KÄ Å”is brauciens iekļaujas JÅ«su profesionÄlajÄ darbÄ?
Mana pÄtniecÄ«ba lielÄ mÄrÄ ir saistÄ«ta ar kultÅ«ras mantojuma integrÄciju mÅ«sdienu pilsÄtvidÄ. Mani interesÄ, kÄ vÄstures slÄÅi, tradÄ«cijas, materiÄlie un nemateriÄlie mantojuma aspekti veido vietu, un kÄpÄc tieÅ”i Å”ie faktori nosaka arhitektÅ«ras un pilsÄtvides attÄ«stÄ«bu. Tikai saprotot vietas kultÅ«ru un apstÄkļus, arhitekts spÄj radÄ«t jÄgpilnu, kontekstuÄlu vidi.
Å is brauciens uz NepÄlu un dalÄ«ba simpozijÄ organiski iekļÄvÄs Å”ajÄ pÄtniecÄ«bas laukÄ. NepÄlas mantojuma situÄcija ir sarežģīta, to ietekmÄ gan ļoti spÄcÄ«gas hinduisma un budisma tradÄ«cijas, gan regulÄras zemestrÄ«ces. TurklÄt pasÄkuma tÄma bija kultÅ«ras mantojuma noturÄ«ba, katastrofu risku mazinÄÅ”ana un gatavÄ«ba krÄ«zÄm, kas ir tieÅ”i tas, ar ko ikdienÄ strÄdÄju gan pÄtniecÄ«bÄ, gan KuldÄ«gÄ – pasaules mantojuma vietÄ, kur vadu bÅ«vvaldi.
KÄdi ir spilgtÄkie secinÄjumi no NepÄlas un viÅu pieredzes mantojuma saglabÄÅ”anÄ?
KÄ jau minÄju, kultÅ«rvÄsturiskais mantojums NepÄlÄ veidojas ļoti sarežģītos apstÄkļos. Zemes trÄ«ces notiek cikliski, apmÄram ik pÄc 80 gadiem. PiemÄram, 2015. gada zemestrÄ«cÄ tika nopostÄ«tas daudzas vÄsturiskas struktÅ«ras, cieta liels skaits cilvÄki. Tas, kÄ nepÄlieÅ”i tam gatavojas un kÄ pÄc tam atjauno mantojumu, ir ÄrkÄrtÄ«gi iedvesmojoÅ”s un pamÄcoÅ”s process.
ViÅi ļoti balstÄs amatniecÄ«bas tradÄ«cijÄs, nevis starptautiskÄs konvencijÄs. Daudzos gadÄ«jumos dzÄ«vojamÄs Äkas, kvartÄli un tempļi tiek atjaunoti ā bÅ«vÄti no jauna – tieÅ”i tÄ, kÄ tos bÅ«vÄjuÅ”i viÅu tÄvi un vectÄvi. Tas var bÅ«t pirmŔķietami, neiedziļinoties viÅu kultÅ«rÄ pretrunÄ starptautiskajiem mantojuma standartiem, taÄu tas atspoguļo dziļu vietÄjÄs kultÅ«ras tradÄ«ciju. Lai arÄ« Ŕī pieeja reizÄm rada diskusijas, tÄ ir autentiska un sakÅota vietas vÄsturÄ. Otrs piemÄrs ir Lumbini – Budas dzimÅ”anas vieta, kur sastopas dažÄdi mantojuma slÄÅi: no senajÄm relikvijÄm lÄ«dz japÄÅu arhitekta Kenzo Tangas 70. gadu arhitektÅ«rai un mÅ«sdienu budisma tempļiem ā miera veicinÄÅ”anai starp tautÄm, ko Å”eit veido daudzas valstis. Å Ä« mantojuma daudzslÄÅainÄ«ba ir kultÅ«ras ziÅÄ fascinÄjoÅ”a, bet vienlaikus rada arÄ« riskus, Ä«paÅ”i attiecÄ«bÄ uz uzturÄÅ”anu un ilgtspÄju.
Ar kÄdiem jautÄjumiem strÄdÄjÄt savÄ zinÄtniskajÄ prezentÄcijÄ?
Mana prezentÄcija bija par pilsÄtvidi un par to, ka ilgtspÄjÄ«ga urbÄnÄ noturÄ«ba nav vÄlama un pat iespÄjama, izslÄdzot kÄdu no vÄstures slÄÅiem. RunÄju par KuldÄ«gas pieredzi, kur pilsÄtas identitÄti veido gan daudzi reliÄ£iskie slÄÅi, gan ebreju kopiena, gan padomju laika mantojums. LatvijÄ vÄ,l joprojÄm, reizÄm vÄlamies āremontÄtā vÄsturi pilsÄtvidÄ – izÅemt ÄrÄ to, kas nepatÄ«k, vai to, kas Ŕķiet nevÄlami. TaÄu mantojumam nebÅ«tu jÄbÅ«tselektÄ«vam procesam. Lai pilsÄta bÅ«tu noturÄ«ga un autentiska, visiem slÄÅiem ir iespÄja lÄ«dzÄs pastÄvÄr, tie jÄizprot un jÄskaidro.
Kas bÅ«tu svarÄ«gÄkais, ko arhitektiem LatvijÄ vajadzÄtu mÄcÄ«ties no NepÄlas un starptautiskÄs pieredzes?
Arhitektam svarÄ«gÄkais ir izprast vietu – tÄs kultÅ«ru, vÄrtÄ«bas, dabas apstÄkļus, riskus un dzÄ«ves veidu. MÄs nevaram automÄtiski pielietot universÄlas pieejas, dažbrÄ«d pat lozungus, vai salÄ«dzinÄt atjaunoÅ”anas un turpinÄÅ”anas pieejas dažÄdÄs pasaules mantojuma vietÄs pÄc vienotiem kritÄrijiem. TÄ ir bieža kļūda: salÄ«dzinÄt KuldÄ«gu ar ParÄ«zi vai Sidneju, nesaprotot, ka vietu Ä«paÅ”Äs universÄlÄs vÄrtÄ«bas un apstÄkļi ir radikÄli atŔķirÄ«gi.
TÄpÄc noteikumi,vadlÄ«nijas,starptautiskÄs hartas nav lietojami vienkÄrÅ”i burtiski. Arhitektam jÄspÄj iedziļinÄties, nevis vienkÄrÅ”ipielietot noteikumus.
Kas, JÅ«su skatÄ«jumÄ, arhitektam vispÄr ir vissvarÄ«gÄkais?
CÄloÅu un seku izpratne.
TÄ ir spÄja ieraudzÄ«t kopsakarÄ«bas- kultÅ«rÄ, telpÄ, materiÄlos, sociÄlajos procesos. RadoÅ”ums un tehniskÄs zinÄÅ”anas ir svarÄ«gas, bet bez spÄjas pÄrredzÄt sistÄmas arhitekts nevar radÄ«t ilgtspÄjÄ«gu vidi.
ArhitektÅ«ra nav tikai Äku projektÄÅ”ana. TÄ ir pÄtniecÄ«ba, plÄnoÅ”ana, pilsÄtvides izpratne, mantojuma izzinÄÅ”ana, sabiedrÄ«bas iesaiste.
Un tieÅ”i Ŕī starpdisciplinaritÄte padara profesiju tik aizraujoÅ”u.
JÅ«s strÄdÄjat kÄ KuldÄ«gas bÅ«vvaldes vadÄ«tÄja, UNESCO mantojuma vietas pÄrvaldniece, °µĶųTV lektore, pÄtniece, un vÄl esat praktizÄjoÅ”a arhitekte. KÄ to spÄjat apvienot?
PatiesÄ«bÄ Ä¼oti organiski. Visas Ŕīs darÄmÄs lietas savstarpÄji papildina viena otru. BÅ«vvaldÄ redzu reÄlo praksi un izaicinÄjumus. KÄ pasaules mantojuma vietas pÄrvaldniece strÄdÄju ar vÄrtÄ«bu definÄÅ”anu, atjaunoÅ”anu, risku analÄ«zi un ilgtermiÅa plÄnoÅ”anu.. KÄ praktizÄjoÅ”a arhitekte saprotu, kÄ strÄdÄ citi kolÄÄ£i un kÄdus lÄmumus viÅiem jÄpieÅem. KÄ pÄtniece ā analizÄju, dokumentÄju un sistematizÄju pieredzi. KÄ lektore ā nododu Ŕīs zinÄÅ”anas studentiem, lai viÅi nekļūdÄ«tos tur, kur citur pasaulÄ kÄds jau ir guvis pieredzi. Å Ä«s jomas papildina viena otru un veido profesionÄlu sinerÄ£iju.
KÄ jÅ«s vÄrtÄjat Latvijas situÄciju kultÅ«ras mantojuma saglabÄÅ”anÄ?
LatvijÄ ir laba normatÄ«vÄ bÄze un profesionÄļi,. LielÄkais izaicinÄjums ir padomju laika radÄ«tais pÄrtraukums tradÄ«cijÄs. PiemÄram, SkandinÄvijÄ amatniecÄ«bas un mantojuma kopÅ”anas zinÄÅ”anas nododas paaudzÄs. Pie mums Ŕī Ä·Äde daudzviet tika pÄrrauta. LÄ«dz ar to arÄ« attieksme dažkÄrt atŔķiras – vieni saskata vÄrtÄ«bu, citi vÄlas ātÄ«ru lapuā un sterilu vidi. SituÄcija ikgadus uzlabojas: arvien vairÄk cilvÄku izprot mantojuma nozÄ«mi un lÄ«dzatbildÄ«bu par savu pilsÄtu.
Ko no NepÄlas pieredzes visvÄrtÄ«gÄko paÅÄmÄt tieÅ”i sev?
VisticamÄk – apziÅu par vietas Ä«paÅ”o balsi. Mantojums nav tikai arhitektÅ«ra, tas ir cilvÄku pasaules uzskats, reliÄ£ija, materiÄlie ierobežojumi, dabas apstÄkļi, amatniecÄ«bas prasmes. Un jebkurÅ” arhitekta lÄmums Å”ajÄ sistÄmÄ rada sekas. Arhitektam jÄbÅ«t tam, kurÅ” dzird, saprot un turpina vietu.