°µĶųTV

°µĶųTV vēsture

°µĶųTV

Biznesa, mākslas un tehnoloÄ£iju augstskola °µĶųTV ir privāta augstskola ar vairāk kā 30 gadu pieredzi, kas piedāvā konkurētspējÄ«gu izglÄ«tÄ«bu un sagatavo augsta lÄ«meņa speciālistus un vadÄ«tājus biznesa un radoÅ”ajās industrijās darbam starptautiskā vidē. Augstskola dibināta 1992. gadā. Augstskolas administrācija un Biznesa un ekonomikas fakultāte atrodas RÄ«gā, Meža ielā 3, bet °µĶųTV ArhitektÅ«ras un dizaina fakultāte un Mediju un radoÅ”o tehnoloÄ£iju fakultāte atrodas RÄ«gā, Durbes ielā 4. Vidējo profesionālo izglÄ«tÄ«bu iespējams iegÅ«t °µĶųTV Profesionālajā vidusskolā “Victoria”.°µĶųTV ir akreditēta Latvijas Republikas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā, kā arÄ« ieguvusi Starptautiskā menedžmenta attÄ«stÄ«bas asociācijas dinamiskās sabiedrÄ«bās (CEEMAN) starptautiskās kvalitātes akreditāciju (International Quality Accreditation).

  • Valsts IzglÄ«tÄ«bas kvalitātes dienesta izsniegtais augstskolas °µĶųTV izglÄ«tÄ«bas iestādes reÄ£istrācijas apliecÄ«bas Nr.: 3393802029.
  • Augstskola °µĶųTV pirmā un vienÄ«gā no Baltijas augstskolām ieguvusi prestižo European Foundation for Management (EFMD) programmu akreditāciju EPAS.

Attēla kreisajā pusē nams Meža ielā 3, paralēls nr. Sētas 1 – Ä«res un kantoru nams, t. s. “Āgenskalna tirdzniecÄ«bas nams” (Hagensberger Kaufhaus), celts 1896.-1897. gadā, arhitekta A. AÅ”enkampfa projekts; lÄ«dz 1. pasaules karam Ä«paÅ”nieks tirgotājs J. Hanskinēvičs, 20. un 30. gados tirgotāja un grāmatizdevēja Dāvida Golta /Zeltiņa/ Ä«paÅ”ums. 19., 20. gs. mijā tur, “Āgenskalna tirdzniecÄ«bas namā” (tolaik saukts arÄ« par “Hanskinēviča bazāru”), atradās vairāk nekā 10 dažādu preču tirgotavas, frizētava, juvelierdarbnÄ«ca, J.Grēninga fotodarbnÄ«ca, RÄ«gas 2. pasta un telegrāfa kantoris. “Pēc Maskavas Petrovskas pasāžas parauga blakām tirgus laukumam uzcelts Hanskinēviča bazārs – gara ēka ar sÄ«kpreču bodÄ«tēm un “spranču magazÄ«nām”, kur bijis nopērkams itin viss: ar naglām un sāli sākot, federvāģiem, uzvalkiem un cepurēm beidzot… Å obrÄ«d bazāra ēka nožogota no ielas un pievienota aviācijas institÅ«ta teritorijai.” [ZariņŔ M. Stāsts par Āgenskalnu // Grāmata. 1990, IV 64. lpp.] 20. gs. sākumā Å”ajā ēkā atradās arÄ« privātā meiteņu skola, Ä«paÅ”n. P. Garcs (Gartz). 20. gados un 30. gadu 1. pusē tur dzÄ«voja žurnālists, redaktors MārtiņŔ Jansons, 30. gados – arhitekts, bÅ«vinženieris MiÄ·elis BērziņŔ. 20. gadu vidÅ« darbojās Žaņa Kaijas tipogrāfija /spiestuve “Kaija”/ (vēlāk BrÄ«vÄ«bas 88), 30. gadu vidÅ« – A. Brigemana (Brigemann) spiestuve (agrāk Baložu 1). 20. un 30. gados Å”ajā ēkā atradās arÄ« vairākas amatnieku darbnÄ«cas, K. Cepļa mehāniskā darbnÄ«ca, provizora E. Tepfera Ä·Ä«miski-farmaceitiskā “Centrāllaboratorija” un daži veikali. 1944. gada nogalē un 1945. gadā namā atradās hospitālis, tur darbojās arÄ« Baltijas kara apgabala politsastāva virsnieku kursi. Vēlāk namu iekļāva Aviācijas tehniÄ·u skolas slēgtajā teritorijā, slēdzot arÄ« namam pieguloÅ”o Sētas ielu.
Avots:

“”³Ł³ŁÅ§±ō²õ: HanÅ”kineviča tirdzniecÄ«bas un Ä«res nams, Lauku AvÄ«ze, Nr.18 (04.05.1990)

Ēkas arhitekts: Alfrēds AÅ”enkampfs

AÅ”enkampfs Alfrēds 1893. gadā beidzis RÄ«gas Politehnisko InstitÅ«tu un bija praktizējoÅ”s arhitekts. RÄ«gā pēc viņa projektiem uzcelts apmēram 15 daudzstāvu mÅ«ra ēku. Kopā ar arhitektu Maksu Å ervinski bija viens no RÄ«gas 700 gadu jubilejas izstādes arhitektoniskā veidola autoriem. Å Ä« izstāde aizņēma Esplanādes laukumu, kas atrodas pilsētas centrā, visu 1901. gada vasaru. Izstādē viss ā€“ sākot ar daudzo paviljonu arhitektÅ«ru un beidzot ar izstāžu stendiem un tajos izstādÄ«tajiem priekÅ”metiem ā€“ bija iespaidÄ«ga jaunā stila formu spēle, kas jÅ«tami iespaidoja tālāko RÄ«gas bÅ«vmākslas attÄ«stÄ«bu. Jau 1904. gadā latvieÅ”u publicists un mākslas zinātnieks Jānis Asars atzÄ«mēja, ka RÄ«gas ārējā izskatā notikuÅ”as lielās pārmaiņas, piebilzdams: ā€žÅ Ä« garÅ”a, kura RÄ«gā tikusi pie vārda Ä«paÅ”i ar 1901.g. jubilejas izstādi, ir tieŔām kas jauns.ā€ (Mākslas amatniecÄ«ba. Asars J. Kopoti raksti. 1. sēj., 3. burtn. RÄ«ga, 1910, 3. lpp.). A. AÅ”enkampfs ir RÄ«gā pirmās JÅ«gendstila ēkas – Ä«res nama ar veikaliem Audēju ielā 7 (1899) autors (kopā ar M. Å ervinski). Pēc viņa projekta uzcelta arÄ« viena no pirmajām jÅ«gendstila koka ēkām Kristapa ielā 2/4 (1904).

±õ²Ō“Ś“Ē°ł³¾Ä峦¾±Āį²¹:

Reiz teritorijā starp DaugavgrÄ«vas un ÅŖdens ielām vēl darbojās RÄ«gas 1. mēbeļu kombināts un turpat blakus atradās pussagruvuÅ”ie LauksaimniecÄ«bas maŔīnu rÅ«pnÄ«cas ( R.H. Mantela fabrikas) korpusi. Simtiem saražoto agregātu allaž piepildÄ«ja plaÅ”o teritoriju Zunda malā.

Apkārtnē laika gaitā tika izveidotas vēl divas jaunas ielas: riteņbraucēju un gājēju paradÄ«ze Nameja krastmala un Aisteres iela. RažoÅ”anas korpusus augstskola °µĶųTV pārņemot savā Ä«paÅ”uma, piemērojusi savām vajadzÄ«bām, un patreizējās teātra un koncertzāles, kā arÄ« studiju auditorijas ir ierÄ«kotas izbijuŔās Rudolfa Heinriha Mantela maŔīnu rÅ«pnÄ«cas fabrikas telpās.

±õ²Ō“Ś“Ē°ł³¾Ä峦¾±Āį²¹:

Rudolfa Heinriha Mantela maŔīnu rūpnīcas fabrika

Rudolfs Heinrihs Mantels (12.11.1853 – 07.04.1924) dzimis VintertÅ«rā (Å veice). Mantels, uzaudzis lÄ«dz ar RÄ«gas rÅ«pniecÄ«bas nozari, labi saprata rÅ«pniecÄ«bas attÄ«stÄ«bas nepiecieÅ”amÄ«bu un pamanÄ«ja visas kļūdas, kādas tika pieļautas rÅ«pniecÄ«bas atjaunoÅ”anā toreizējā Latvijā.

Mantels pēc studijām CÄ«rihes Politehnikumā (1872.ā€”1875., Å veice) strādāja kā asistents, (1876. ā€”1978.) RÄ«gas politehnikumā ( Latvija) kā inženierzinātņu pasniedzējs, 1879. gadā viņŔ Lesnera fabrikā Sanktpēterburgā ( Krievijā) strādāja par inženieri.

1879. gadā Rudolfs Heinrihs Mantels kopā ar Ričarda Poļa “R.Phole” čuguna lietuves un maŔīnu fabrikas inženieri M. Salathe nodibināja maŔīnu rÅ«pniecÄ«bas fabriku un lietuvi patreizējā °µĶųTV ArhitektÅ«ras un mediju centra ēkās, fabrika tika nosaukta ā€žMantel un Salathe” vārdā. Vēlāk tā pārtapa par maŔīnbÅ«vju sabiedrÄ«bu “R.H. Mantel”, bet laika gaitā tika pārsaukta par LauksaimniecÄ«bas maŔīnu rÅ«pnÄ«cu. Pirmā pasaules kara laikā Mantela fabrikas darbÄ«ba tika pārcelta uz Krieviju un vairs tā netika jaunota.

±õ²Ō“Ś“Ē°ł³¾Ä峦¾±Āį²¹: Latvijas inženieru un kongresa tehniÄ·u žurnāls Nr 9-10 ( 15.04.1924.)

Eduards Smiļģis (23.11.1886 – 19.04.1966). ir atrodama informācija, ka Å”ajā fabrikā ir strādājis pats Eduards Smiļģis (aktieris, režisors, teātra reformators, viena no nozÄ«mÄ«gākajām personÄ«bām &²Ō²ś²õ±č;±¹Å§²õ³Ł³Ü°łÅ§, dibinātājs) . Laikā no 1902ā€“1906. E. Smiļģis izgāja praksi visās fabrikas nodaļās, par savu specialitāti izvēloties tvaika un papÄ«ra maŔīnas. Paralēli darbam fabrikā E. Smiļģis mācÄ«jās RÄ«gas Vācu amatnieku biedrÄ«bas skolā, 1906. gadā iegÅ«stot inženiera-konstruktora diplomu

°µĶųTV uzsāk savu darbÄ«bu maŔīnu rÅ«pnÄ«cas fabrikas telpās

°µĶųTV ArhitektÅ«ras un mediju centra H2O 6 ēku komplekss pirmo reizi tika restaurēta 21. gs. sākumā, kad tajā tika izvietots mēbeļu salons “GrÄ«vas mēbeles”, kas aktÄ«vi atbalstÄ«ja arÄ« kultÅ«ras aktivitātes. Å is uzņēmums rÅ«pnÄ«cas telpās atradās lÄ«dz 2010. gadam. Augstskola °µĶųTV ēku kompleksu savā Ä«paÅ”umā ieguva 2011. gadā, kad aktÄ«vi sāka savu darbÄ«bu piedāvājot iespēju apgÅ«t zināŔanas studiju virzienos: “Māksla” un “ArhitektÅ«ra un bÅ«vniecÄ«ba”. KopÅ” augstskolas darbÄ«bas sākuma Å”is ēku komplekss tika atzÄ«ts par vienu no RÄ«gas radoÅ”ajiem kvartāliem –

°µĶųTV piedāvā apgÅ«t bakalaura studiju programmas: ArhitektÅ«ra, Audiovizuālā mediju māksla, Biznesa psiholoÄ£ija, Eiropas biznesa studijas, Jaunu uzņēmumu izaugsme un finansÄ“Å”ana, Sabiedrisko attiecÄ«bu un reklāmas menedžments, UzņēmējdarbÄ«bas vadÄ«ba.

°µĶųTV piedāvā studēt arÄ« maÄ£istra studiju programmās: ArhitektÅ«ra, Biznesa stratēģiskā vadÄ«ba, Jaunie mediji un audiovizuālā māksla, Lielo datu analÄ«tika, Personāla vadÄ«ba, Projekta vadÄ«ba, Starptautiskais bizness, Starptautiskās finanses, UzņēmējdarbÄ«bas vadÄ«ba, ³Õ²¹»åÄ«²ś²¹s psiholoÄ£ija un supervÄ«zija, VeselÄ«bas vadÄ«ba, Sporta vadÄ«ba.

Doktora studiju programmās var studēt Biznesa vadÄ«bu un Mediju Mākslu un radoŔās tehnoloÄ£ijas. 

Vairākas studiju programmas var apgÅ«t arÄ« tālmācÄ«bā. 

    Sazinies ar mums

    To top